top of page

Nepārdomāti likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi liks atlaist invalīdus un laukos nodarbinātos

26.10.2016

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) ir satraukta par grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuri tiks piemēroti no 2017. gada 1. janvāra. LPUAA biedri konstatējuši, ka turpmāk būs neizdevīgas darba attiecības ar aptuveni 30% darbinieku, jo par tiem būs jāmaksā papildus sociālais nodoklis. Grozījumi spiedīs atbrīvot tieši sociāli mazāk aizsargātus cilvēkus tostarp daļu invalīdu, personas, kas kopj ģimenes locekļus-invalīdus un lauku iedzīvotājus. Ja likumdevējs vēlas īstenot sociāli atbildīgu politiku, minētos likuma grozījumus ir jāpārskata, pauž LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš.

 

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, ja darbinieka ar algas grāmatiņu darba atalgojums mēnesī ir zemāks par minimālo, par starpību darba devējam būs jāmaksā sociālais nodoklis. Ir noteiktas dažas personu kategorijas, piemēram, I un II grupas invalīdi, uz kuriem šis nosacījums neattiecas, taču atbrīvoto personu loks ir šaurs. “Nozīmīgai daļai uzkopšanas nozarē strādājošo aptuveni 30 tūkstošu cilvēku tā ir vienīgā nodarbinātības iespēja un nežēlīgā konkurence tirgū praktiski neļauj maksāt vairāk par minimālo stundas likmi, kaut arī darbinieki to ir pelnījuši” prezumē J. Ozoliņš.

 

Uzkopšanas nozare ir īpaša ar nepilna laika nodarbinātību, jo pamata uzkopšana tiek veikta dažu stundu laikā vakarā vai no rīta. Iespējas nodrošināt pilnu slodzi, kombinējot vairākus objektus ir apgrūtināta pat pilsētās, nerunājot par mazpilsētām un lauku teritorijām. Iespējamajai atbrīvošanai pakļauto personu likteņi bieži ir skarbi, uzsver LPUAA pārstāvis. Vienā no asociācijas uzņēmumiem ar algas grāmatiņu strādā ļoti atbildīgs sētnieks, III grupas invalīds, kurš fiziski nespēj strādāt pilnu darba laiku, jo darbaspēju zudums šai grupai ir 25-59%. Tāpat ir arī citi objektīvi apstākļi, kāpēc cilvēki pamatdarba vietā nevar strādāt ilgāk par dažām stundām un kas ir paslīdējuši garām likumdevējiem. Piemēram, kāda māte nevar atļauties strādāt ilgāk par 4 stundām, jo nav iespējams ilgāk mājās atstāt dēlu-invalīdu, taču apkopējas darbs ļauj nedaudz nopelnīt un saglabāt saikni ar sabiedrību. Tāpat praktiski nebūs iespējams nodarbināt nepilna laika pamatdarbā uzkopējus mazpilsētās un laukos.

 

Nepieciešams paplašināt to personu loku, uz kurām neattiecas darba devēja pienākums maksāt sociālo nodokli no pilnas minimālās algas, rosina J. Ozoliņš.

bottom of page