Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Satricinājumu laikā ēnu ekonomika kļūst aktīvāka, nodarot kaitējumu ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī organizācijām, kas sadarbojas ar ēnu ekonomikas uzņēmumiem. Izņēmums šajā ziņā nav arī uzkopšanas nozare.
LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par ēnu ekonomiku un kā izvairīties no saskarsmes ar to, lai, liekot kopā spēkus pasūtītājiem un godprātīgajiem uzņēmumiem, mazinātu šo problēmu mūsu valstī. Materiāls pieejams šajā hipersaitē.
Nelegālā nodarbinātība profesionālās uzkopšanas sfērā
12.2009
Saskaņā ar VZD datiem uz 01.01.2009 Latvijā bija 453 555 nedzīvojamās ēkas. Uzkopšanas darbi pašu spēkiem vai izmantojot ārpakalpojumus (NACE 2.red 81.2) ir nepieciešami visās izmantojamās ēkās, un to teritorijās. Profesionāli veicot darbu, darbinieks var 1 stundā uzkopt, piemēram, līdz 170 kv.m. biroja, 70 kv.m. tualešu, 240 kv.m. skolu platību. Balstoties uz darba ražīguma normatīviem ir secināms, ka uzkopšanas darbos ir iesaistīts liels cilvēku skaits visā valstī. Aptuveni 80% no uzkopšanas izmaksām šobrīd veido darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi.
Saskaņā ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) ekspertu vērtējumu aptuveni 15% nedzīvojamo ēku un to teritoriju tiek uzkoptas, izmantojot ārpakalpojumu. Latvijā ir aptuveni 200 profesionālās uzkopšanas uzņēmumu. Šie uzņēmumi kopumā spēj nodrošināt augstāku darba ražību, kas ir ekonomiskais pamats ārpakalpojumu īpatsvara pieauguma tendencei.
Klienti slēdz līgumus ar profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem un legāla uzkopšanas darbinieku nodarbināšana ir šo uzņēmumu atbildība. Saskaņā ar LPUAA ekspertu vērtējumu, kas izdarīts pamatojoties uz publisko iepirkumu rezultātu analīzi, laika posmā līdz 2008. gadam nelegālās nodarbinātības īpatsvars saruka līdz aptuveni 30%.
Ekonomiskā lejupslīde ietekmēja profesionālās uzkopšanas tirgu vairākos veidos. Pirmkārt, daudzi privātuzņēmumi bija spiesti atteikties no ārpakalpojumu izmantošanas, uzkopšanas darbus deleģējot saviem darbiniekiem.
Arī sabiedriskā sektora organizācijas bija spiestas samazināt izdevumus. LPUAA novēroja masveida apkopēju, garderobistu, sētnieku atbrīvošanu no darba, aizstājot tos ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādi tika samazinātas sabiedriskā sektora organizāciju izmaksas un lielā mērā saglabāta saņemto pakalpojumu kvalitāte.
Vienlaikus nelegālās nodarbinātības īpatsvars profesionālās uzkopšanas nozarē, saskaņā ar LPUAA vērtējumu ir pieaudzis līdz 70%, lielā mērā sabiedriskā sektora organizāciju iepirkumu ietekmē. Profesionālās uzkopšanas darbinieki strādā klientu telpās, ārpus struktūrvienībām, tādēļ šobrīd VDI pierādīt nelegālās nodarbinātības faktu ir ļoti grūti. Augstais darbaspēka izmaksu īpatsvars pašizmaksā, iespēja bezdarba apstākļos piespiest lielā mērā mazāk aizsargātas sociālās kategorijas kā sievietes un vecāka gada gājuma cilvēki strādāt nelegāli ir ļoti pievilcīgi apstākļi negodīgiem uzņēmējiem.
LPUAA šī fakta ilustrācijai piedāvā viena šāda uzņēmuma, kurš atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ieguvis tiesības uzkopt ministriju un citas sabiedriskā sektora ēkas, 2008. gada pārskata datu analīzi. Sniedzot uzkopšanas pakalpojumus 422 tk. LVL vērtībā darba devēja VSOAI veidoja vien 3 tk. LVL, tātad 0,7% pret apgrozījumu. Salīdzinājumam, LPUAA uzņēmumā ar analoģisku darbības specializāciju darba devēja VSOAI bija 12,34% pret apgrozījumu.
Kopējais profesionālās uzkopšanas tirgus saskaņā ar LPUAA aplēsēm ir aptuveni LVL 40 milj. gadā. Pie 100% legālas nodarbinātības no šīs nozares darba devēja VSOAI gadā varētu veidot LVL 4,9 milj. Savukārt, ja 100% pakalpojumus sniegtu profesionālās uzkopšanas kompānijas, kas plaši praktizē nelegālo nodarbinātību, darba devēja VSOAI veidotu tikai LVL 280 tk. gadā, t.i. 17,5 reizes mazāk. Šobrīd nelegālās nodarbinātības rezultātā nozarē valsts nesaņem aptuveni 3,2 milj. LVL darba devēja VSOAI. Diemžēl nelegālās nodarbinātības rezultātā netiek maksāti arī darbinieka VSOAI un IIN, kas ievērojami palielina valstij radītos zaudējumus.
Ētisku, ekonomisku, arī drošības un veselības apsvērumu dēļ nav pieļaujama situācija, ka Latvijā sabiedriskās ēkas uzkopj cilvēki, kas ir spiesti strādāt bez tiesiski izveidotām darba attiecībām.
LPUAA aicina atbalstīt LDDK priekšlikumus nelegālās nodarbinātības izskaušanai profesionālās uzkopšanas un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā.
Lai izskaustu nelegālo nodarbinātību profesionālās uzkopšanas sfērā LPUAA uzskata par vissvarīgākajiem šādus pasākumus:
-darba apliecību ieviešana uzkopšanas un apsaimniekošanas profesionālo pakalpojumu sniedzējiem
-grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā atlases kritēriju ietverot no algām maksāto nodokļu apjomu par pilna darba laika vienību, atsevišķi vērtējot statistiku par uz iepirkuma priekšmetu attiecināmo pretendenta darbības nozari.