Saeimas 2020. gada 20. martā apstiprinātajā likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar koronavīrusa COVID-19 izplatību” ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka nozares, kurām sakarā ar COVID-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (krīzes skartās nozares). Krīzes skarto nozaru saraksts tā esošajā redakcijā neparedz atbalstu dīkstāvē esošajiem uzkopšanas nozares uzņēmumiem.

 

Atsaucoties uz nepārvaramu varu, valsts un pašvaldību organizācijas, kuras ieviesušas attālināto darba režīmu, tāpat arī tūrisma un izmitināšanas, pasākumu organizēšanas jomas un citi uzņēmumi masveidā aptur vai krasi samazina veikto uzkopšanas darbu apjomu. Nesaņemot samaksu par pakalpojumiem, uzkopšanas uzņēmumi būs spiesti jau tuvākajās nedēļās atbrīvot no darba apkopējus un citu profesiju darbiniekus, kas veidos būtiskas izmaksas.

 

Latvijā uzkopšanas nozares peļņas norma ir ļoti zema, kas ir vidēji 0-2% intervālā, finanšu līdzekļi liela darbinieku skaita vienlaicīgai atbrīvošanai nav pieejami. Tādēļ tie uzkopšanas uzņēmumi, kuri galvenokārt apkalpo krīzes skartos uzņēmumus, kā arī valsts un pašvaldības organizācijas, nevarēs segt darbinieku atbrīvošanas izdevumus, kas var izraisīt to maksātnespēju. Šobrīd vitāli svarīgus objektus, piemēram, valsts lielāko slimnīcu, kur plānots ārstēt smagākos COVID-19 pacientus, uzkopj profesionālās uzkopšanas nozares uzņēmumi. Bez valsts atbalsta dīkstāvē esošajiem darbiniekiem grūtībās nonākušie COVID-19 ierobežošanas pasākumu skartie uzkopšanas uzņēmumi tuvākajā laikā radīs draudus pakalpojumu nepārtrauktībai.

 

Pakāpeniski atceļot ierobežojumus un atsākot darbību valsts un pašvaldību organizācijās būs kritiski svarīgi veikt uzkopšanu un virsmu dezinfekciju profesionāli un pastiprinātā režīmā. Jāveic pasākumi, lai netiek zaudēts personāls un organizatoriskā infrastruktūra šo atbildīgo funkciju izpildei. Zaudētā apkopēju personālsastāva atjaunošana būs ilgstošs process, jo profesijai ir raksturīgs ne vien zems atalgojums, bet tā turpmāk tiks asociēta ar paaugstinātu risku inficēties.

 

Pieņemtā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistība ar COVID-19 izplatību” 14. pants nosaka, ka dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus. Uzkopšanas nozarei Latvijā, tāpat kā daudzās ārvalstīs ir raksturīga darbinieku mainība. Veidojas situācijas, ka daļai uzkopšanas uzņēmuma nodarbināto vairs nav darba, taču bieži tiem ir nepiemērotas citur uzņēmumā esošas vakances, piemēram, ģeogrāfiskā izvietojuma vai profesionālo spēju dēļ. Dabīgā darbinieku mainība dīkstāvē neesošo uzkopšanas nozares uzņēmuma darbinieku vidū nedrīkst izraisīt dīkstāves pabalsta izmaksu pārtraukšanu. Esošajā redakcijā likuma 14. pants faktiski ir nepiemērots atbalsta sniegšanai krīzes skartajiem uzkopšanas nozares darbiniekiem. Tādēļ aicinām precizēt likuma formulējumu.

 

Valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, kā arī līdz pilnīgai koronavīrusa draudu novēršanai viena no svarīgākajām lomām ir telpu apkopējiem, kas uzkopj telpas, dezinficē virsmas un pašaizliedzīgi ik dienu veic darba pienākumus sabiedriskās vietās, veselības aprūpes iestādēs, samazinot infekciju pārnešanas iespējamību pārējiem sabiedrības locekļiem. Tādēļ aicinām Saeimu, Ministru prezidentu, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, izstrādājot un apstiprinot „dīkstāves reglamentu”, paredzēt tajā pabalstu izmaksu dīkstāvē esošiem uzkopšanas nozares darbiniekiem.koronavīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanā iesaistot ikvienu, varam samazināt apdraudējuma līmeni.