Situācija apsaimniekošanas nozarē 2013. gadā un attīstības virzieni 2014. gadā

02.2014

Mēs, apsaimniekošanas nozares dalībniekus apvienojošā asociācija, esam izanalizējuši situāciju tirgū pērn, kā arī ieskicējuši tā attīstības tendences šajā gadā. Ceram, ka šī informācija būs noderīga kā mūsu klientiem, tā esošajiem un jaunajiem tirgus dalībniekiem, lai izvērtētu nozares potenciālu un iespējamo attīstību.

 

Ne viss ir zelts, kas spīd

 

Ņemot vērā lielo jauno spēlētāju skaitu, kas ik gadu vēlas uzsākt darbību apsaimniekošanas nozarē, nākas secināt, ka no malas šis acīmredzot šķiet vieglas naudas bizness, kas neprasa īpašu profesionālu sagatavotību un resursu ieguldījumu.

 

Taču nelielais izdzīvojušo skaits liecina par to, ka dzīvē viss, kā parasti, izrādās pavisam savādāk, daudz komplicētāk.

 

Lai uzsāktu darbību apsaimniekošanas nozarē, šobrīd nav nepieciešama sertifikācija. Pietiek ar 1 eiro mazkapitāla SIA dibināšanai. Tas no vienas puses nodrošina brīva tirgus principu, bet vienlaikus arī nežēlīgu konkurenci, kas neļauj attīstīties nedz jaunajiem uzņēmumiem, nedz esošajiem.

 

Šajā konkurences cīņā zaudētāji ir arī klienti, jo, ja galvenais izvēles kritērijs ir cena, viennozīmīgi cieš pakalpojuma kvalitāte. Ievērojamus zaudējumus klientiem rada arī šādu apsaimniekošanas uzņēmumu ilgtspējas trūkums – notiek bieža pakalpojumu sniedzēju rotācija.

 

Šobrīd nozarē darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumi.

 

Labs sākums jaunajiem spēlētājiem šajā industrijā būtu fokusēties uz kādu konkrētu apsaimniekošanas procesa posmu nevis sākt uzreiz piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu. Tā uzņēmumi gūs pieredzi, izcilību vienā noteiktā nišā, kļūstot par sadarbības partneriem lielajiem uzņēmumiem un augot pakāpeniski, bet ilgspējīgi.

 

Nozares klienti – aizvien komerciālais un valsts sektors

 

Galvenie pakalpojumu pircēji tirgū aizvien ir uzņēmumi un valsts/pašvaldības institūcijas. Privātais sektors ir vāji attīstīts un tajā dominē nelegālā nodarbinātība – privātpersonas vienojas ar mājkalpotājām par darījumiem skaidrā naudā. Līdz ar to uzņēmumi šajā sektorā, protams, nevar konkurēt. Mēs šeit saskatām tirgus attīstības potenciālu – ar subsidēto darba vietu palīdzību un citiem instrumentiem daudz jauno uzņēmumu varētu sekmīgi spert pirmos soļus industrijā tieši šajā segmentā. Esam gatavi atbalstīt jaunos uzņēmumus sadarbībā ar Labklājības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru un citām institūcijām, lai šo tirgus segmentu legalizētu un sakārtotu.

 

Tuvredzīgais izvēles kritērijs – zema cena

 

Nozares klienti visbiežāk par galveno pakalpojuma sniedzēja izvēles kritēriju diemžēl aizvien izvirza cenu. Lētākās cenas princips pērnā gada novembrī būvniecības nozarē, sabrūkot lielveikalam Maxima, katastrofālā veidā beidzot parādīja pavisam skaidri un nepārprotami lētākās cenas principa tuvredzīgumu.

 

Mūsu nozarē galvenais izmaksu postenis, aptuveni 80%, ir darbinieku algas un nodokļi. Pie vienādiem, godīgiem spēles noteikumiem jauniem, nelieliem spēlētājiem būtu grūti konkurēt pakalpojumu sektoros, kuros jau darbojas lielie uzņēmumi, kas ikdienā nodarbina 400 un vairāk darbiniekus. Lielajiem uzņēmumiem parasti ir efektīvas vadības sistēmas, mācību, administrācijas izmaksas sadalītas uz lielu apjomu, augstāks iepirkuma spēks, bankas atbalsts.

 

Taču plaši piemērots konkurētspējas paaugstināšanas risinājums ir samazināt samaksāto darbaspēka nodokļu apmēru, veidojot mikrouzņēmumus vai maksājot algas aploksnē. Tas ir dzīvības un nāves jautājums nozares uzņēmumu izdzīvošanā  un konkurētspējā. Tas ir nozari degradējošs faktors, kas visiem industrijas darbiniekiem ir jārisina kopīgi.

 

Asociācija sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju un ir noteikusi kritēriju, ka industrijas spēlētājiem uz 1 apgrozīto eiro samaksātajam darbaspēka nodoklim ir jābūt ne zemākām par 0,12 eiro. Mēs aicinām visus industrijas spēlētājus ievērot šo kritēriju, lai apliecinātu savas darbības legalitāti.

 

Ņemsim vērā, ka tuvredzīgums zemākās cenas izvēlē un nodokļu nemaksāšanā izpaužas arī kā negodīga, pret galveno pakalpojuma sniedzēju mūsu industrijā – un tas ir uzkopšanas servisa un tehniskais darbinieks. Viņa labklājības celšana ir arī mūsu kopējais uzdevums. Šobrīd asās konkurences apstākļos uzņēmumi bieži vien grēko pret saviem darbiniekiem, neapzinoties, ka visi sēžam vienā laivā – tie ir mūsu pašu līdzcilvēki, kurus apdalām.

 

Nozares spēlētāju un asociācijas uzdevums ir cīnīties par darbinieku stundas likmes pieaugumu industrijā, lai pārredzamā periodā mēs sasniegtu ES vidējos rādītājus šajā nozarē.

Šajā procesā aicinu iesaistīties arī pašus industrijas servisa darbiniekus, aktīvi piedaloties sava uzņēmuma sniegtajos apmācības procesos, ceļot savu darba efektivitāti, un nepiekrītot tikt nodarbinātiem neatbilstoši pastāvošajai darba likumdošanai. Ja tas netiks ievērots, industrijā turpināsies augsta darbinieku rotācija, pakalpojuma kvalitātes degradācija un grūtības atrast kvalificētus darbiniekus.

  

Aicinu visus industrijas uzņēmumus, darbiniekus un klientus uz kopēju darbu industrijas attīstīšanā un sakārtošanā. Mēs kā asociācija esam atvērta jauniem biedriem, sadarbībai, priekšlikumiem un ierosinājumiem.