Uzkopšanas un apsaimniekošanas nozare krustcelēs

27.08.2013

Uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nozare patlaban ir sasniegusi kritisko punktu, kas liek uzdot jautājumu – būt vai nebūt pilnvērtīgai nozarei? Nozarei, kas spēj profesionāli un kvalitatīvi sniegt pakalpojumu. Nozarei, kas atbild par savu reputāciju. Nozarei, kas ir ekonomiski pamatota, nevis ik dienas cīnās par izdzīvošanu.

Ministru kabinets (MK) 2013. gada 11. jūnijā ir pieņēmis lēmumu par minimālās algas palielināšanu valstī sākot ar 2014.gada 1. janvāri. Diemžēl uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nozarei tas ir izšķirošs. Nelabvēlīgās tirgus situācijas dēļ šajā jomā teju 90% nodarbināto saņem minimālo atalgojumu. No vienas puses MK lēmums Latvijas labklājības vārdā ir apsveicams, jo vairos sabiedrības daļas ieņēmumu pieaugumu. Tajā pašā laikā lēmums - palielināt minimālo darba algu par 12,5% - ir kritisks pakalpojuma nodrošinātājiem. Tas paredz ievērojamu resursu sadārdzinājumu, jo darbinieku atalgojums jau patlaban veido 70 līdz pat 80% no kopējām uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma izmaksām.

Lai pilnībā izprastu šī lēmuma ekonomisko ietekmi uz nozares uzņēmumiem, nedaudz jāiedziļinās vispārējā situācijā. Cenu politika nozarē pēdējos piecus gadus ir bijusi praktiski nemainīga. Neraugoties uz to, ka izmaksas ir pieaugušas, uzņēmēji ir savilkuši jostas un turpinājuši strādāt. Taču tas ir radījis noteiktas sekas – nozarē nodarbināto atalgojums ir samazināts līdz minimumam, savukārt, uzņēmumi jau ilgstoši tiek ekonomiski novājināti, saskaroties ar problēmām, kas tos grauj gan iekšēji, gan ārēji.

Akūta nozares problēma ir lielais pelēkā tirgus īpatsvars. Tas kropļo tirgu un grauj nozares reputāciju, radot zaudējumus ne tikai nozares godīgajiem uzņēmējiem, bet arī valstij kopumā. Mūsu aprēķini rāda, ka patlaban nelegālās nodarbinātības rezultātā nozarē valsts nesaņem vairāk kā 3,2 miljonus latu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, nerunājot par citiem nenomaksātiem nodokļiem.

Nozares uzņēmumi saskaras arī ar darbaspēka problēmām. Augstais bezdarba līmenis negodprātīgiem uzņēmējiem nodrošina iespēju diktēt noteikumus, nostādot darbiniekus izvēles priekšā – saņemt nedaudz lielāku atalgojumu, taču strādāt nelikumīgi, bez tiesiski noformētām darba attiecībām un sociālajām garantijām.

Tāpat ļoti dzīvi ir stereotipi - joprojām daļa uzņēmumu uzskata, ka savu servisa darbinieku uzturēšana viņiem ir ekonomiski izdevīgāka, nekā ārpakalpojuma izmantošana, lai gan aprēķini liecina pretējo. Mūsu aplēses rāda, ka, piemēram, vidusmēra Latvijas slimnīca, izmantojot ārpakalpojumu uzkopšanas un apsaimniekošanas jomā, 3 gadu griezumā spēj ieekonomēt vismaz 20% izmaksu par attiecīgo pakalpojumu.

Patlaban ir brīdis, kad jāsaprot, kurā virzienā iesim un kā šī joma attīstīsies. Vai vēlamies šo salīdzinoši jauno Latvijas uzņēmējdarbības nozari veidot par kvalitatīvus pakalpojumus sniedzošu, godīgu, sociāli atbildīgu, ilgtspējīgu jomu vai ļaut tai nīkuļot dažādu problēmu gūstā? Nerunājot nemaz par to, ka ētisku, ekonomisku, drošības un veselības apsvērumu dēļ nav pieļaujama situācija, ka Latvijā, piemēram, sabiedriskās ēkas un teritorijas apkalpo cilvēki, kuri spiesti strādāt bez tiesiskām darba attiecībām.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) kā nozares pārstāvniecība, kas apvieno deviņus lielākos tirgus dalībniekus, nodarbinot 3000 speciālistu visā valstī, ir apņēmības pilna aktualizēt sasāpējušos jautājumus un strādāt pie risinājumiem. Būtiski ir šos jautājumus risināt kompleksi un iesaistīt visas iespējamās puses valstiskā līmenī.

LPUAA jau īstenojusi vairākas stratēģiski nozīmīgas iniciatīvas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts darba inspekciju (VDI), lai mazinātu ēnu ekonomiku un veidotu godīgu konkurenci. Izveidots lauzto līgumu reģistrs, noslēgts sadarbības līgums ar VDI un vienošanās ar VID, sagatavoti metodiskie materiāli iepirkumu organizēšanai un tiek piedāvātas konsultācijas publisko iepirkumu veicējiem.

Taču redzams, ka nepieciešams aktīvāks un agresīvāks rīcības plāns. Tajā neiztikt arī bez sabiedrības un uzņēmēju iesaistīšanas, aicinot izsvērt, ar ko un ar kādiem nosacījumiem sadarboties. Pakalpojuma cena ir būtiska, taču tā ne vienmēr var būt izšķiroša, jo godīgie servisa nodrošinātāji garantē kvalitāti ar sava uzņēmuma pieredzi, zināšanām un reputāciju.